Berlīnes Bodes muzeja (Bode-Museum) Monētu kabinetā 9. aprīlī atklās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) sagatavoto vērienīgo izstādi "Nauda Latvijā: vēsture un mūsdienas".

Tā ir līdz šim plašākā numismātikas izstāde, ko Latvija izrāda ārpus savas valsts robežām, un arī liecinājums tam, ka Latvijas naudas vēsture ir Eiropas naudas vēstures sastāvdaļa. Izstādi atklās Berlīnes valsts muzeju ģenerāldirektors Pēters-Klaua Šusters, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Vācijas ārlietu valsts ministrs Gernots Erlers, LNVM numismātikas nodaļas vadītāja Kristīne Ducmane uzstāsies ar referātu par Latvijas naudu.

Izstādē Berlīnē līdz šā gada 8.jūlijam aplūkojami eksponāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, tai skaitā arī dzintara gabaliņi, ko aizvēsturē uzskatīja par ekvivalentu naudai un izmantoja kā maiņas līdzekli. Izstādes vizuālais tēls izstrādāts Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un tā autors ir muzeja mākslinieks Ģirts Boronovskis.

Izstādi tās kuratore, muzeja numismātikas nodaļas vadītāja, vēstures zinātņu doktore Kristīne Ducmane veidojusi uz LNVM ekspozīcijas "Nauda Latvijā" bāzes, un tā Berlīnes Bodes muzeja apmeklētājiem sniegs vienreizēju iespēju ielūkoties saistošā un vienlīdz sarežģītā naudas vēsturē Latvijā, ko ietekmējusi mūsu zemes pastāvīgā saistība ar nozīmīgākajiem tirdzniecības ceļiem Austrumeiropā, gan arī vācu, poļu, zviedru un krievu lielkungu politiskā un ekonomiskā virsvara Latvijas teritorijā atšķirīgos laikmetos un apstākļos.

Naudas ceļi Latvijas teritorijā izstādē atainoti hronoloģiski: preču nauda senākās vēstures periodā, romiešu monētas (1.-4. gs.), sudrabs tā sauktajos bezmonētu periodos (5.–8. gs. un 12. gs.), arābu dirhēmi (9.-11. gs.), Rietumeiropas denāri (10.–12. gs.) u.c. Kopš 13. gs. Latvijas teritorijā lietotās monētas lielākoties kala tepat uz vietas. Izstādē būs aplūkojamas 13.–16. gs. Livonijas konfederācijas vietējās naudas kaltuvēs tapušās monētas – ārtigi, šiliņi, mārkas, vērdiņi u.c., tāpat monētas, kas kaltas tā sauktajos poļu un zviedru laikos 16.–17. gs., un arī Kurzemes un Zemgales hercogistē vairāk nekā divus gadsimtus ilgā laikā izlaistā metālnauda, kā arī daudzas starptautiskās tirdzniecības monētas – sudraba dālderi un zelta dukāti. Izstāde uzskatāmi atainos naudas apgrozības īpatnības pēc visu Latvijas novadu pakāpeniskas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā, kā arī sniegs ieskatu naudas kalšanas tehnikas attīstībā un papīrnaudas vēsturē.

Vispusīgi tiks parādīta arī komplicētā un dramatiskā 20. gs. Latvijas politiskā un ekonomiskā vēsture, ko īpaši raksturo nacionālās valūtas – lata – radīšana, tās varmācīga iznīdēšana un veiksmīga atjaunošana aizvadītā gadsimta pēdējā desmitgadē.

LNVM izstādi "Nauda Latvijā: vēsture un mūsdienas" sadarbībā ar Latvijas Banku pirmo reizi ārpus Latvijas robežām 2007. gada aprīlī atklāja prestižajā Mākslas vēstures muzeja Monētu kabinetā Vīnē (Kunsthistorisches Museum, Münzkabinett), Austrijā, no novembra līdz šā gada februārim tā bija apskatāma Igaunijas Bankas muzejā Tallinā.

Nozīmīgākās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādes ārvalstīs

2001.- 2002. g. "Latvija. Vēsture, māksla, tradīcijas" – Cilvēka muzejā, Parīze, Francija;

2002.g. "Trīs zvaigznes - trīs kroņi" Zviedrijas armijas muzejā, Stokholma, Zviedrija;

2003.g. "Vēsturiskais portrets Latvijā 17. – 18. gadsimtā" Baltkrievijas nacionālajā mākslas muzejā, Minska, Baltkrievija;

2004.g. "Vēsturiskais portrets Latvijā 17. – 18. gadsimtā" Lietuvas nacionālajā muzejā, Viļņa, Lietuva;

2005.g. "Zemgaļi" Lietuvas nacionālajā muzejā, Viļņa, Lietuva;

2006.g. "Latvija: zeme, tauta, valsts" Slavonijas muzejā, Osijeka, Horvātija;

2007.g. ""Nauda Latvijā: vēsture un mūsdienas" Mākslas vēstures muzeja Monētu kabinets Vīnē, Austrija, un Tallinas Bankas muzejā;

"Senās Latvijas dārgumi" Biskupīni, Polija.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.