Laikā no 2008.gada 4.jūlija līdz 7.septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a) būs skatāma pazīstamā latviešu gleznotāja Anša Artuma simtgades izstāde.

Mākslinieks Ansis Artums (1908 – 1997) dzimis Rīgā, Pirmā pasaules kara gadus kopā ar ģimeni pavadījis bēgļu gaitās Vitebskas guberņā, Baltkrievijā, taču lielāko sava mūža daļu saistījis ar kluso un gleznaino Tukuma pilsētiņu. Tur, līdzās Kārlim Neilim un Leonīdam Āriņam, viņš ieņēmis nozīmīgu vietu sava laika mākslas dzīvē, turklāt iemantojot patiesu cieņu un mīlestību daudzu tukumnieku sirdīs.

Agri apjaustais mākslinieciskais talants atraisījies jau skolas gados pasniedzēja K.Meira vadībā un vēlāk izkopts L.Liberta un K.Miesnieka studijās Rīgā. 1927.gadā Ansis Artums iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā un 1933.gadā ar diplomdarba kompozīciju „Tukuma ainava” absolvējis V.Purvīša vadīto dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu.

Izstādēs Ansis Artums piedalījies kopš 1932.gada. Regulāras mākslinieka personālizstādes notikušas Tukumā un Rīgā, arī Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā. Viņa darbi tikuši eksponēti arī ārzemju izstādēs: Polijā, Igaunijā, Somijā, Dānijā, Francijā, Lielbritānijā un bijušās PSRS republikās.

Jau studiju gados izkristalizējies mākslinieka iecienīto tēmu loks, saistīts ar radošiem meklējumiem klusās dabas un ainavas žanros. Ar lielu aizrautību viņš pētījis kolorīta īpatnības, daiļrades sākuma periodā aizraudamies ar klusinātu, saskaņotu tonālu attiecību gleznieciskiem risinājumiem. Pēc Parīzes apmeklējuma 1937.gadā Anša Artuma paletē arvien biežāk sastopamas spektram tuvo krāsu variācijas, dažkārt vienas gleznas ietvaros mijoties spilgti piesātinātu kontrastu kaleidoskopos. Daudzveidīgi variēts arī otas triepiena raksts.

Mākslinieka simtgades izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē tiek eksponētas gleznas, kas pārliecinoši raksturo viņa individuālo stilu un radošo pašizpausmi vairāku desmitgažu garumā.

Mazāk zināmā Anša Artuma daiļrades mantojuma daļa, kas pirmo reizi būs demonstrēta Rīgā, ir viņa apgleznotie keramikas izstrādājumi. Mākslinieks no 1935.gada strādāja par trauku apgleznotāju Jāņa Krieva darbnīcā, kas, mainoties politiskajiem režīmiem, saglabāja savu radošo garu un māksliniecisko ievirzi. Trauku rotājumiem Artums lielākoties izmantojis ornamentālus gravējumus un vienkrāsainas glazūras, taču atsevišķos gadījumos, sava prieka pēc, māla šķīvjos iegleznojis arī oriģinālas kompozīcijas vai vecmeistaru – Žeriko, Delakruā, Domjē u.c. mākslinieku darbu kopijas.

Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Tukuma muzeja krājumiem, kā arī no ģimenes un privātajām kolekcijām.